Igaunija

• Pievienošanās gads ES: 2004
• Politiskā sistēma: republika
• Galvaspilsēta: Tallina
• Platība: 45 000 km²
• Iedzīvotāji:1.3 miljoni
• Naudas vienība: Igaunijas krona

Igaunija, kas no Baltijas valstīm atrodas vistālāk uz ziemeļiem, atguva neatkarību no Padomju Savienības 1991. gadā. Tā pārsvarā ir zema reljefa valsts Baltijas jūras austrumu krastā ar daudz ezeriem un salām. Lielākā daļa zemes ir apstrādāta vai to klāj meži.

Igauņu valoda ir radniecīga somu valodai, bet ar pārējo Baltijas valstu, Latvijas un Lietuvas, valodām, kā arī krievu valodu tai nav līdzības. Apmēram ceturtā daļa tās iedzīvotāju ir krieviski runājoši.

Galvaspilsēta Tallina ir viena no pilsētām Eiropā, kas vislabāk saglabājusies no Viduslaikiem, un ienākumi no tūrisma veido 15% no Igaunijas IKP. Galvenās saimnieciskās jomas ir inženiertehniskā nozare, pārtikas rūpniecība, metālapstrāde, ķīmiskā rūpniecība un koka izstrādājumu ražošana.

Igauņu virtuvi vēstures gaitā ietekmējušas citas tautas, kas valdījušas šajā reģionā – dāņi, vācieši, poļi un krievi. Kā tradicionāli ēdieni jāmin marinēts zutis, asinsdesa un sautēti skābi kāposti ar cūkgaļu.

Slavenāko igauņu starpā jāmin rakstnieks Jāns Kross, kura darbi tulkoti 20 valodās, tautas eposa „Kalevipoegs” autors Frīdrihs Reinholds Kreicvalds, kā arī rakstnieks, kinoreþisors un politiíis Lenarts Meri.